Datu drošība internetā

Pēdējā laikā sabiedrībā un medijos īpaši aktuāls ir kļuvis jautājums par digitālo datu drošību. Arvien biežā publiskajā telpā tiek apspriesti krāpniecības un personas datu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, kas liek arī pārējiem izvērtēt savus interneta lietošanas paradumus.

Odoo image and text block

Datu drošība internetā

Pēdējā laikā sabiedrībā un medijos īpaši aktuāls ir kļuvis jautājums par digitālo datu drošību. Arvien biežā publiskajā telpā tiek apspriesti krāpniecības un personas datu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, kas liek arī pārējiem izvērtēt savus interneta lietošanas paradumus. 

 

Statistika liecina, ka 45% aptaujāto nav pārliecināti par to, ko tieši nozīmē pareiza un droša datu un personīgās informācijas glabāšana. Lai gan 60% aptaujāto apgalvo, ka nejūt pilnīgu drošību šajā sakarā, šie paši respondenti atzīst, ka ir saglabājuši norēķinu karšu un citus personīgus datus kādā interneta vietnē ikdienas ērtumam (64%), izmanto vienu paroli vairākās interneta vietnēs (69%) un ka  regulāri nemaina par svarīgākās paroles (50%). Citiem vārdiem sakot, lielākoties interneta lietotāji apzinās digitālās vides riskus, tajā pašā laikā nepiekopjot pat elementārākos datu drošības pasākumus. 

2016. gadā ik dienas apritē parādās aptuveni 200 00 ļaunprātīga rakstura programmas, kas ir tikai viens no rādītājiem, kas sniedz ieskatu arvien augošajā datu drošības apdraudējumā. Tomēr, lai gan vīrusi, izsekošanas un izspiegošanas programmas ir kļuvušas daudz izsmalcinātākās un “gudrākas”, 57% aptaujāto apgalvo, ka pēdējo 5 gadu laikā nav izmainījuši vai uzlabojuši veidu, kā ikdienā rūpējas par savu datu drošību. Jau atkal iezīmējas skaidrs pretstats starp situācijas nopietnību un vieglprātīgo attieksmi pret savu drošību.

 

Tāpat, aktuāls ir jautājums par bērnu drošību internetā. 64% vecāku uztraucas par savu bērnu drošību internetā un 27% ir saskārušies ar šāda rakstura negadījumiem. Tomēr, lai gan vecāku uztraukums pat savu atvašu drošību ir nenoliedzams, 26% Facebook lietotāji-vecāki ir ievietojuši savu bērnu fotogrāfijas, nereti tās papildinot arī ar bērna vārdu. 

Cilvēki neapzinās gan to, tieši kādi drošības pasākumi būtu regulāri jāveic, gan arī savu rīcību un nolaidības sekas. Kā bīstamākās interneta aktivitātes varētu minēt no nezināmiem sūtītājiem saņemtu e-pasta pielikumu atvēršanu, neautorizētu aplikāciju instalēšanu, automatizēto drošības uzstādījumu izslēgšanu vai pavājināšanu, kā arī tādas šķietami elementāras lietas kā nedrošas paroles, elektronisko ierīču neaizsargāšanu ar parolēm un nepārdomātu dalīšanos ar personisko informāciju publiskajā telpā. Piemēram, ik gadu vienas no top 10 populārākajām parolēm ir “123456”, “password” un “qwerty”. 

Nobeigumā daži vienkārši padomi, kā samazinās savas interneta drošības riskus:

- Izvēlēties stipras, unikālas paroles (izmantojot ciparus, simbolus, lielos un mazos burtus)- Izvēloties divu soļu paroles pārbaudi (papildus kodi īsziņā, aplikācijā utml.)- Vienmēr uzstādot izvēlētās operētājsistēmas jaunāko versiju (liela daļa ar drošību saistītu problēmu rodas operētājsistēmas nepilnību dēļ; Šīs nepilnības tiek attiecīgi vēlāk izlabotas un lietotāji ir arvien vairāk pasargāti jaunākās sistēmu versijās;- Izvairīties no aizdomīgu e-pastu un piedāvājumu atvēršanas;- Regulāri veicot vīrusu pārbaudi savā ierīcē.